Search results for "organiskais ogleklis"

showing 5 items of 5 documents

Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā

2018

Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…

Vides zinātneapmežošanāshumusa formaorganiskais ogleklisEnvironment protectionhumusvielasaugsneVides aizsardzība
researchProduct

Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām

2022

Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja.…

Vides zinātnehumīnskābesfulvoskabesdabisko zālāju atjaunošanahumusvielu organiskais ogleklishumusvielas
researchProduct

Augsnes kartēšana paugurainēs vides aizsardzības nolūkos: problēmas un risinājumi

2020

Maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus augsnes kartēšanai paugurainēs, lai nodrošinātu rīcības augsnes degradācijas ierobežošanai un datu apkopošanu CO2 emisiju aprēķiniem. Veiktais pētījums sniedz plašu informāciju par augšņu izplatību, daudzveidību, to svarīgākajām īpašībām un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, kas veicina augšņu nomaiņu paugurainā reljefā. Tas nepieciešams ne tikai, lai novērtētu pašreizējo augsnes stāvokli, bet arī lai savlaicīgi novērstu augsnes degradāciju un plānotu potenciālo zemes izmantošanas veidu nākotnē. Papildus tam informācija nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvu materiālu tuvākajos gados notiekošajam Norvēģijas finanšu instrumentu finansiāli a…

augsnes erozijaCO2 emisijasVides zinātneaugsnes degradācijaorganiskais ogleklis
researchProduct

Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes organiskā oglekļa frakcijām

2022

Sabiedrībā aktuāla tēma ir emisiju samazināšanas iespējas. Augsne ir daudzfunkcionāls resurss, kas ne vien sniedz cilvēkiem nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, bet arī ir nozīmīga runājot par klimata pārmaiņām. Oglekļa sekvestrācijas procesā augsnē tiek uzkrāts pienācīgs daudzums atmosfēras CO2, tādējādi sasniedzot ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā. Gan pasaulē, gan Latvijā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņem zālāji un to apsaimniekošanas veids ietekmē oglekļa daudzumu, kas uzkrāsies augsnē. Darba mērķis ir noskaidrot augsnes organiskā oglekļa satura un tā frakciju īpatsvara izmaiņas zālājos atkarībā no zālāju atjaunošanas pasākumiem. Pētījumā izmantoti …

zemes lietojumsVides zinātnedabiskie zālājiorganiskais ogleklisPMO
researchProduct

Humusa formu, organiskā oglekļa un kopējā slāpekļa krājas izmaiņas katēnā: Lielā un Pemmas purva rietuma mala – Vilkkalns

2020

Šajā pētījumā tiek pētīta humusa formu būtiska mainība salīdzinoši nelielā teritorijā, līdz ar to arī C un N krājas telpiskās izmaiņas nelielā teritorijā. Kā pētījuma teritorija ir izvēlēta katēna Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošajā meža teritorijā, kas ataino automorfu, pushidromorfu un hidromorfu augšņu mainību. Pētījuma mērķis ir raksturot humusa formas un to ķīmiskās īpašības Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošo mežu teritoriju augsnēs, un novērtēt humusa formu dažādību mazā mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vietas reljefs, mitruma režīms un ģeoloģiskie apstākļi ietekmē organisko vielu sadalīšanās apstākļus un atšķirīgu humusa formu veidošanos. Šī pētījuma gaitā ir noska…

Ģeogrāfijaaugstais purvshumusa formasorganiskais oglekliskatēnaslāpeklis
researchProduct